Ilgtspēja un “zaļā domāšana” mūsu dienaskārtībā ienākusi jau sen un teju par normu kļuvis to kā vienu no vērtībām iekļaut arī uzņēmumu mērķos, ikdienas funkcijās un komunikācijā. Pirmās lietas, kad runājam par to, kā kļūsim videi draudzīgāki, ir atkritumu šķirošana, atjaunojamās enerģijas izmantošana vai pēc iespējas retāk lidot ar aviotransportu.
Un tomēr reti kurš aizdomājas, ka internets, straujā tehnoloģiju attīstība, kas iet roku rokā ar mūsu vēlmi un iespējām patērēt un uzglabāt aizvien vairāk datu, ir radījusi situāciju, kurā “pasaules internets” ir atbildīgs par 3.8% no oglekļa dioksīda izmešiem. Katrs nosūtītais e-pasts, noskatītais vai augšuplādētais Tik Tok video, straumētā Netflix epizode un patērzēšana ar ChatGPT atstāj lielāku vai mazāku, bet tomēr pilienu kopējā emisiju katlā. Protams, arī mājaslapas un e-komercijas vietnes nav izņēmums.
Vietnē “Sustainable Web design” iespējams iepazīties ar principiem un stratēģijām, kā veidot ilgtspējīgas mājaslapas, kā arī pārbaudīt, cik cilvēkiem un zemeslodei draudzīga ir viena vai cita mājaslapa, izvērtējot gan hostingu, lapas ielādes ātrumu un draudzīgumu lietotājiem, gan daudzus citus faktorus, un iegūstot aprēķinu, cik konkrētās mājaslapas apmeklējums “saražo” CO2, bet visbūtiskāk – kā šo apjomu samazināt, veicot dažādus uzlabojumus.
Tā kā gluži nesen “Baltics Brand Forum” izziņoja Baltijas “zaļākos” zīmolus, nolēmu veikt eksperimentu un pārbaudīt, kā top 10 zaļākajiem Latvijas zīmoliem veicies ar ilgtspējīgu mājaslapu izveidi.
Top 3 “zaļākās” mājaslapas kopumā ir Grindex, Silvanols un Stenders. Švakāk veicies Olainfarm un Ikea.
Šis pats rīks arī aprēķina, cik gramu CO2 emisiju radīs viena šīs mājaslapas ielādes reize un cik mobilos telefonus varētu uzlādēt ar enerģiju, kas tiek saražota, lai mājaslapu apskatītu 500 reizes.
Lūk, šādi veicies “izcilniekam” Grindex, kura mājaslapa uzrāda par 78% labāku rezultātu kā citas Ecograder pārbraudītās lapas. Redzam arī galveno komponenti, ko uzlabot – UX dizainu. Šajā saitē vari iepazīties ar pilno atskaiti un ieteikumiem, kas tad tieši būtu darāms.
Apkopojot, kas tad pārsvarā “kaiš” manis aplūkotajām mājaslapām, jāsaka, ka problēmas ir ļoti dažādas – vieniem tie ir attēli, kuru izmērs un svars nav optimizēti; citiem – dažādi skripti, kas palēnina lapas ielādi; vēl kādam – servera konfigurācijas problēmas vai “zaļā” hostinga neizmantošana.
Ja šodien mums tā šķiet “izdomāta problēma”, tad augot datu apjomam, arī mums nāksies par to domāt un varbūt jau drīz ilgtspējīgas, ātras un “zaļas” mājaslapas kļūs par normu, gluži kā atkritumu škirošana.